Mūsdienās būvniecībā izmanto dažādus betona veidus. Tos klasificē pēc trīs pazīmēm:
* pēc vidējā blīvuma;
* pēc saistvielu veida;
* pēc pielietojuma.

Ja runājam par pirmo raksturlielumu, tad jāatzīmē, ka lielākā daļa betona īpašību ir atkarīgas no tā blīvuma. Savukārt blīvums atkarīgs no vairākiem faktoriem — cementa blīvuma, pildvielas veida un paša betona struktūras

Pēc blīvuma betonu iedala šādi:

* īpaši smagie;
* smagie;
* vieglie.

Īpaši smagais betons paredzēts speciālu aizsargbūvju celtniecībai. Smago betonu izmanto rūpniecisko objektu, hidrotehnisko būvju, kanālu, transporta būvju un garāžu celtniecībā.

Smago betonu grupā ietilpst arī silikātbetons.

Apakšgrupā starp smago un vieglo betonu ietilpst lielporu betons.

Vieglo betonu izgatavo no porainām pildvielām (keramzīts, agloporīts, tufs u.c.). Kā īpaši viegls tiek klasificēti tā dēvētais šūnu betons (gāzbetons, putubetons).

Saistvielas
Pēc izmantoto saistvielu veida betonu iedala šādās grupās:

* cementa;
* silikāta;
* ģipša;
* izdedžu;
* polimērcementa;
* speciālajos.

Pirmās grupas betonu gatavo no cementa, un plaši izmanto dažādos būvdarbos. Silikātbetonu izgatavo uz kaļķa bāzes.

Ģipša betonu ražo uz ģipša bāzes, un izmanto iekšējo starpsienu, iekaramo grieztu un apdares elementu izgatavošanā.

Izdedžu betona ražošanā izmanto sasmalcinātus izdedžus, savukārt polimērcementa ražošanā — cementu un polimērvielu.

Speciālo cementu gatavo, izmantojot speciālas saistvielas (šķidro stiklu, fosfātus, u.c.).

Pielietojums

Kā zināms, katram materiālam ir savs pielietojuma veids un ekspluatācijas nosacījumi.

Pēc pielietojuma izšķir šādus betona veidus:

* parastais betons dzelzsbetona konstrukcijām;
* hidrotehniskais betons, ko izmanto ūdens un kanalizācijas būvēs;
* betons norobežojošām konstrukcijām;
* betons grīdām un ceļu segumiem;
* speciālas nozīmes betons — izturīgs pret uguni, skābi un radiāciju.

Betonu marķē, norādot izturības pakāpi, sala un ūdens izturību.

Betons

Betons ir “sarežģīts” materiāls, ko iegūst, betona masu formējot un sacietējot. Šim materiālam piemīs stiprība, ūdens un sala izturība u.c. mājas pamatiem nepieciešamas īpašības.
Betona maisījums sastāv no:

* saistvielām;
* ūdens;
* pildvielām;
* speciālām piedevām.

Betona maisījumam jābūt labi iestrādājamam un viendabīgam. Ideālā variantā betona masu veido 8—15% cementa un 80—85% pildvielu.

Betonam var būt atšķirīgs blīvums, pēc kura šo materiālu iedala vairākās grupās.

Īpašis magie betoni— blīvums 2500 kg/m3.
Tos izgatavo uz īpaši smagu pildvielu bāzes, izmantojot smago špatu, magnetītu, čuguna atlikumus. Šo betonu lieto īpašu, speciālu konstrukciju būvniecībā.

Smagie betoni — blīvums 2200—2500 kg/m3.
To izgatavošanā izmanto smiltis, granti, šķembas. Šo betonu lieto praktiski visu nesošo konstrukciju izbūvē.

Atvieglinātie betoni — blīvums 1800—2200 kg/m3.
Pārsvarā lieto nesošajās konstrukcijās.

Vieglie betoni — blīvums 500—1800kg/m3.
Šos betonus savukārt iedala vairākās grupās, kas atšķiras pēc sastāva. Lieto dažādiem darbiem.

Īpaši vieglie betoni — blīvums ne vairāk kā 500kg/m3.
Tie ir šūnaini un darināti, izmantojot porainas pildvielas. Visbiežāk lieto siltumizolācijai.

Komponenti

Betona sastāvdaļa cements ir pulverveida minerāla saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu. Cementam ir dažādas markas.

Kā smalkā pildviela labi noder smiltis. Taču jāņem vērā fakts, ka sīkās daļiņas (putekļi, māls, dūņas u.c.) palielina nepieciešamību pēc ūdens un lielāku cementa patēriņu. Tāpēc smiltīm jābūt labi attīrītām.

Kā rupjākas pildvielas var izmantot granti un šķembas, kuru daļiņu izmēri nepārsniedz 5—70 mm. Ja betons paredzēts masīvām konstrukcijām, daļiņas var būt arī lielākas.

Ūdenim, ko izmanto betona sajaukšanai, jābūt attīrītam, jo dažādi piemaisījumi var traucēt maisījuma saķerei un sacietēšanai. Vislabāk izmantot krāna dzeramo ūdeni vai no tīrām, dabiskām ūdenstvertnēm.

Mājas apstākļos gatavojot betona maisījumu, jāievēro šādas proporcijas: cements — 1 daļa, smiltis — 2 daļas, šķembiņas — 2 daļas, ūdens — 0,7 daļas. Lai izvairītos no betona noslāņošanās, jāraugās, lai masa neiznāk pārāk plūstoša.

Viens no betona trūkumiem ir samērā neliela izturība pret stiepšanos. Dzelzsbetonam šāda īpatnība nepiemīt, jo stiepšanās spriegums galvenokārt iedarbojas uz armatūru.