Gaismas diode ir pusvadītāju iekārta, kas redzamajā spektrā tiek uztverta kā vienkrāsaina. Izstarotās gaismas krāsu nosaka izmantotie pusvadītāju materiāli, kā arī to piemaisījumi. Pusvadītājs ir materiāls, kurš elektrisko strāvu vada vienā virzienā. Starojums tajos tiek ģenerēts nevis ar sildīšanas palīdzību, kā tas ir kvēlspuldzēs, ne arī ar elektrisko lādiņu, bet gan elektronu izdalītās enerģijas rezultātā, kas rodas, elektriskai strāvai šķērsojot metāla un pusvadītāja robežu. Atšķirībā no citiem gaismas avotiem gaismas diožu starojumā nav siltuma (infrasarkano) un ultravioleto staru. Līdz ar to gaismas diodes nesasilda apkārtējos priekšmetus un tos neizbalina. Gaismas diožu izmēri ir ļoti mazi un līdz ar to ir viegli gaismas plūsmu telpā pārdalīt ar atstarotāju un lēcu palīdzību. Izmantojot gaismas diodes, var radīt ļoti efektīvus gaismas ķermeņus, kas paredzēti, piemēram, vitrīnu vai dažādu ekspozīciju apgaismošanai, neizmantojot nekādus papildu pasākumus, lai pasargātu apgaismojamos priekšmetus no pārkaršanas vai ultravioletā starojuma.

Pēdējā laikā arvien plašāk tiek izmantotas baltās gaismas diodes, kas ir sava veida luminiscējošās lampas un gaismas diodes hibrīds. Tā ir monohromatiska zilā diode, kas pārklāta ar luminofora slāni, kas zilā gaismas diodes starojuma rezultātā dod plaša krāsu spektra gaismu no zaļas līdz sarkanai. Sajaukumā ar pašas gaismas diodes starojumu tas dod apgaismojumu, ko cilvēka acs uztver kā ļoti tuvu parastai dienas gaismai, dažreiz ar nelielu nobīdi uz auksto toņu pusi. Pašlaik atkarībā no krāsas gaismas diožu efektivitāte sasniedz 30 lm/W un vairāk, salīdzinājumam augstākais gaismas atdeves rādītājs, ko izdodas panākt no parastajām lampām laboratorijas apstākļos, ir 200 lm/W. Tipiska gaismas diode patērē 15–20 mA strāvu pie darba sprieguma 1,7–4,6 V.

Gaismas diožu galvenās priekšrocības

1. Gaismas plūsmas vadāmība – gaismas diodes ļauj virzīt gaismas plūsmu uz kādu konkrētu punktu. Tās iespējams novietot uz plakanas virsmas un tās rada ideālu virzītu apgaismojumu. Gaismas plūsmas izmantošana sasniedz 90%, kamēr parastajiem gaismas avotiem tā ir ne vairāk par 60–75%.
2. Kontrastainība, apgaismojot virsmu ar gaismas diodēm, pat 400 reizes pārsniedz gāzizlādes lampu kontrastainību, kas nodrošina ideāli skaidru apgaismojamo objektu redzamību un gaismas pārraidi. Gaismas pārraides indekss sastāda 80-85.
3. Stroboskopiskā efekta neesamība. Darbojoties gaismas diožu matrica nerada kaitīgu zemfrekvenču pulsāciju efektu, kas raksturīgs luminiscējošiem un gāzizlādes gaismas avotiem.
4. Izturība pret nolietojumu. Gaismas diožu kalpošanas laiks nav atkarīgs no ieslēgšanas–izslēgšanas biežuma.
5. Momentāna ieslēgšanās. Nav nepieciešams iesildīšanās laiks, lai sasniegtu pilnvērtīgu gaismas atdevi.
6. Zems palaišanas un darba strāvas patēriņš, kas izslēdz tīkla pārslodzes iespējas ieslēgšanas brīdī. Palaišanas un darba strāvas parametri ir 0,7–1,1 A. Salīdzinājumam, gāzizlādes lampām palaišanas strāva ir 4,5 A, bet darba 2,1 A.
7. Kontrolējamība un vadāmība. Gaismas diodes iespējams savietot ar elektroniskajām vadības sistēmām, kas ļauj regulēt gaismas intensitāti un gaismas plūsmas krāsu.
8. Izturība pret zemām temperatūrām. Gaismas diodes var darboties nelabvēlīgos apkārtējās vides apstākļos, tai skaitā arī pie zemām temperatūrām. Piemēram, luminiscējošo lampu efektivitāte pie zemām temperatūrām ievērojami krītas, savukārt gaismas diožu efektivitāte pat nedaudz palielinās, kas ir ļoti piemēroti ārējam apgaismojumam.
9. Izturība un drošība. Stikla detaļu un kvēldiega neesamība padara gaismas diodes par īpaši piemērotām dažādās ražotnēs, transportā un citās vietās, kur ir paaugstinātas prasības pret izturību un drošību. Bieži vien gaismas diodes tiek izmantotas arī kā pretvandāļu apgaismojums.
10. Plaša apgaismojuma amplitūda. Gaismas diodes var darboties arī ar 5% intensitāti no maksimuma.
11. Liels resurss. Gaismas ķermeņu ar gaismas diožu matricām kalpošanas laiks sasniedz 40–70 tūkstošus stundu, kas ir apmēram 15–20 gadi pilsētas apgaismojuma režīmā. Halogēno lampu šajā laika periodā nāktos nomainīt apmēram 100 reizes.

Enerģijas ekonomija ir vispasaules problēma, jo enerģiju pietiekamā daudzumā praktiski nav iespējams saražot, neradot nekādu ietekmi uz apkārtējo vidi. Eiropas Savienībā ir uzsākta cīņa pret neracionālu elektroenerģijas izmantošanu. Par ienaidnieku numur viens pašlaik ir pasludinātas parastās kvēlspuldzes, jo tās tikai 4% no patērētās enerģijas pārvērš gaismā.

Krusta kara ietvaros pret elektriskajām kvēlspuldzēm tām no Eiropas Savienības veikalu plauktiem jāpazūd 2012. gadā. Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi regulu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2012. gada septembrim jāatsakās no ierastajām kvēlspuldzēm, sākot izmantot cita parauga spuldzes. To vietā paredzēts izmantot galvenokārt luminiscējošās energoefektīvās spuldzes, taču tām ir virkne trūkumu, salīdzinot ar gaismas diožu izmantošanu apgaismojumam. Kā galvenās gaismas diožu priekšrocības var minēt augstāku apgaismojuma efektivitāti, lielāku izturību un garāku kalpošanas laiku. Tomēr daudzus patērētājus kaitina luminiscējošo lampu apgaismojuma spektrs.

Bet, protams, visu savās vietās noliks tirgus, ar laiku parādot, kurš no energoefektīvā apgaismojuma veidiem ir piemērotāks mūsdienu pasaulē. Naudas izteiksmē pagaidām pāreja no kvēlspuldzēm uz energoefektīvākiem gaismas ķermeņiem nedod lielu guvumu katrai ģimenei, turklāt ekonomisko spuldžu iegāde izmaksā vairāk. Taču visā Eiropā tas ļaus ietaupīt tādu elektroenerģijas daudzumu, kādu gadā saražo desmit 500 MW jaudas elektrostacijas. Salīdzinājumam: pie Liepājas plānotās ogļu elektrostacijas jauda būs 400 MW. Vēl jaunās spuldzes ļaus samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā par aptuveni 15 miljoniem tonnu gadā.

Ļoti efektīva gaismas diožu izmantošana varētu būt pilsētas ielu apgaismojumā, kā arī citās sabiedriskās vietās. Tāpat to sniegtās iespējas vēl joprojām ir nenovērtētas industriālajā sfērā.