VK: izšķērdēti 27 miljoni latu; Birks - summa šokējoša - 18 Martā 2009 - Raksti un publikācijas - Parkets-parketa, dēļu grīdas ieklāšana,slīpēšana,lakoša
Piektdiena, 09.12.16, 21:14
Tiāra -Parkets,Celtniecība
Sākums | Reģistrācija | Ieeja Sveicināti Viesis | RSS
  • Sākums
  • Viesu grāmata
  • Forums
Ieejas forma
Meklēšana
Kalendārs
«  Marts 2009  »
PrOTCPkSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031
Ierakstu Arhīvs
Mūsu aptauja
Kā patīk saits?
Atbilžu kopskaits: 37
Vietnes draugi
Statistika

Onlainā kopā 1
Viesi 1
Lietotāji 0
Sākums » 2009 » Marts » 18 » VK: izšķērdēti 27 miljoni latu; Birks - summa šokējoša
VK: izšķērdēti 27 miljoni latu; Birks - summa šokējoša
10:42

VK: izšķērdēti 27 miljoni latu; Birks - summa šokējoša


Antra Ērgle, Sanita Upleja
Trešdiena, 18. marts (2009) 08:44

Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu, tā par Valsts kontroles revīzijā konstatēto šodien intervijā Latvijas radio sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba. “Mēs revīzijā konstatējām un saskaitījām 27 miljonus latu, kurus uzskatām par izšķērdētiem, tāpēc ka pašvaldība ir saskaņojusi tādus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, kas ir nelikumīgi,” sacīja kontroliere.

VALSTS kONTROLES SECINĀJUMI

Rīgas pilsētas pašvaldības (Pašvaldība) neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem Ls 108,84 milj.(pirmajai kārtai - Ls 64,79 milj., otrajai kārtai Ls 44,05 milj.) kopumā ir pieaugušas līdz Ls 570,14 milj.

Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido Pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010. gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par Ls 264 milj. jeb par 87%.

Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka, Pašvaldība vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot Pašvaldības finanšu līdzekļus        Ls 27 milj. apmērā.

Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka, jau uzsākot Dienvidu tilta būvniecības projekta izstrādi, nav veikta saprātīga plānošana. Pirms lēmuma pieņemšanas par tilta būvniecības uzsākšanu Pašvaldība nav noteikusi ne projekta īstenošanas gaitu, ne termiņus, ne sasniedzamos rezultātus.

Tāpat tā nav veikusi atbilstošus un pietiekamus pētījumus par projektam izvirzāmajām prasībām un to ietekmi uz transporta kustības problēmu risināšanu Rīgā, kā arī nav izstrādājusi projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

Revīzijā tika konstatēts, ka iepirkumi Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai veikti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkursa rezultātā ir noslēgti Pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi.

Tā, piemēram, Pašvaldība, neievērojot konkursa nolikuma prasību, ka līgumcena būvdarbu apjoma palielināšanās gadījumā var tikt palielināta tikai 10% apmērā, ir noslēgusi līgumu, tajā iekļaujot nosacījumus, kas ļauj neierobežoti palielināt līgumcenas sadārdzinājumu.

VK norāda, ka Pašvaldība, vienojoties ar „Deutsche Bank” AG, par aizdevumu Ls 567 milj. apmērā tilta būvniecībai, rīkojusies apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.

Normatīvo aktu prasības Pašvaldība nav ievērojusi, arī veicot ar tilta būvniecību saistīto darījumu uzskaiti grāmatvedībā.

Par revīzijā konstatēto VK informēs prokuratūru.

Revīzija veikta par laika posmu no 2002.gada janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.

Pēc revīzijas VK sniegusi Pašvaldībai astoņus ieteikumus, kuri jāievieš laikā līdz 01.12.2009.

Pašvaldības neprasmīgu rīcību VK saskatījusi projekta īstenošanas gaitā, kad nebija sākumā noteikti nekādi termiņi, darba gaita, formāla vadības komanda. Neekonomiska bijusi rīcība visā tilta būvniecības gaitā. “Ja sākotnēji tilta būvniecības izmaksas bija plānotas 108 miljoni latu abām kārtām, tad tās pieauga līdz 570 miljoniem,” klāstīja I.Sudraba. No 570 miljoniem 264 miljonus izmaksā nauda, jo tāds finansēšanas modelis izvēlēts. “Katrs lats, kas tiek samaksāts par būvdarbiem, papildus izmaksā 87 santīmus. Tāpēc jau mums ir tik ļoti dārgs tilts. Būvdarbu apjoms abās kārtās ir 304 miljoni latu, bet aizņemtās naudas apjoms maksā 264 miljonus, “ skaidro VK pārstāve.Zaudētos 27 miljonus latu veido tas, ka Rīgas dome ir rīkojusies nelikumīgi, noslēdzot līgumu ar “Dienvidu tiltu” par nosacījumiem, kas pirms tam nebija konkursa noteikumos – par principu, kādā veidā tiek segts būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Konkursā bija paredzēts, ka maksimālais sadārdzinājums var būt 10%, bet, slēdzot līgumu, jau vairs nav nekādu ierobežojumu un tiek pieņemti tie nosacījumi, kādi ir būvniekam, ka apmakstāts tiek jebkurš sadārdzinājums. Arī norēķinu kārtība nav bijusi paredzēta līgumā, bet par to tiek slēgta atsevišķa vienošanās.Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) telefonintervijā LNT raidījumam “900 sekundes”  sacīja, ka uz šo revīziju katrai pusei ir savs skatījums un argumenti – gan VK, gan Pilsētas attīstības departamentam. “Pie katra no dokumentiem ir paraksti, un katrs atbild par savu parakstu uz dokumentiem. Ja izrādīsies, ka bijuši pārkāpumi, tad, protams, darbs ir tiesībsargājošām organizācijām,” sacīja J.Birks. Viņš atzina, ka VK minētā summa – 27 miljoni – ir šokējoša, tādēļ ir ļoti nopietni jāvērtē abu pušu argumenti un jāpieņem konkrēti lēmumi. Mērs neprognozēja, cik ilgs laiks būs vajadzīgs šīs lietas atšķetināšanai, jo tas atkarīgs no prokuratūras, kura tagad vērtēs šos faktus. Runājot par politiķu atbildību, J.Birks atgādināja, ka lēmumu pieņemšanas process tilta būvniecības gaitā sākās jau kopš 2002.gada, turklāt katrs no lēmumiem domes sēdē ir pieņemts ar balsu vairākumu. “Ja ir politiķi maldināti, tad tas ir jautājums par konkrētiem speciālistiem,” sacīja J.Birks, kurš personīgi atbildīgs nejūtas, jo viņa atbildība sākoties tikai pirms diviem gadiem. Viņš atgādināja, ka tilta sadārdzinājuma dēļ deputātiem bija nopietnas diskusijas un tika pieņemts smags lēmums par tilta celtniecības turpināšanu, jo bija jāizšķiras par darbu apturēšanu vai turpināšanu.Savukārt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) “900 sekundēs” sacīja, ka lūgs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu (TP) iepazīties ar situāciju un nākt klajā ar priekšlikumiem, ko valdība šajā jautājumā varētu darīt. To, ka Dienvidu tilts, kas ir būvēts vidējā kvalitātē, bet ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē, ir nepamatoti dārgs, ir zināms jau sen, sacīja premjers. Līdz ar to ziņa, ka ir izšķērdētas lielas summas, neesot pārstiegums.

Jāmaksā dubultiLaikraksts Diena šodien vēsta, ka gan Dienvidu tilta finansējuma forma, gan būvnieku tāmēs paredzētais izmaksu palielinājums inflācijas un tirgus cenu kāpuma dēļ apzināti veidots tā, lai Rīgas dome (RD) no nodokļu maksātāju kabatām segtu gan valūtas maiņas riskus, gan vairākkārtēju cenu kāpuma diktētu palielinājumu, — pēc "zelta" tilta revīzijas secinājusi Valsts kontrole, (VK) liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija. Dienas rīcībā esošās aplēses vēsta, ka tās šajā projektā varētu sasniegt dažus desmitus miljonu latu.Pārbaudē konstatēts, ka celtniecības materiālu un darba samaksa indeksēta nevis pēc likumos paredzētā limita, bet tilta būvnieku — akciju sabiedrības Dienvidu tilts (DT) — noteiktā veida, to nostiprinot būvniecības līgumā. Turklāt izmaksas līdz ar cenu kāpumu pārrēķinātas gan atsevišķiem tilta būvē izmantotiem materiāliem, gan vēlreiz būvizmaksu gala summai, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Tādēļ tirgus diktētais sadārdzinājums pasūtītājam par dažām pozīcijām, iespējams, bija jāsamaksā dubulti.Būvdarbu izmaksu sadārdzinājums rēķināts klāt no gada gadā, neņemot vērā RD jau samaksātās, taču būvnieku neiztērētās summas. Tā lieki samaksātais sadārdzinājums daudzkāršojies, iespējams, vairākos miljonos latu no nodokļu maksātāju kabatām.

Valūtas maiņa, ne kredītsĪpaši sarežģīta un pasūtītājam neizdevīga bija izvēlētā tilta finansēšanas shēma, kas balstījās uz vairākiem starp RD, DT un banku noslēgtiem līgumiem. Tā paredzēja nevis konkrētu kredītu ar zināmiem procentiem, bet gan savstarpējus valūtas mijmaiņas darījumus. Tas finansējuma piešķiršanu, izlietojumu un RD saistību atmaksu padara grūti caurskatāmu, turklāt pasūtītājam šajā shēmā tika uzlikti visi ar valūtu svārstībām saistītie izdevumi. Iespējams, šajā shēmā arī ir atslēga būtībā vienkāršā tilta neticamajai cenai — vairāk nekā 300 miljoniem latu par pirmo kārtu. Jau vēstīts, ka RD nolēma slēgt līgumu par tilta otrās kārtas būvniecību ar to pašu sabiedrību DT ar līgumcenu 313 miljoni latu. DT uzvarējusi arī tilta trešās kārtas būves konkursā.

Finansēja arī direkcijuVēl viens lieks tēriņš bijusi Dienvidu tilta būves direkcijas — būtībā pašvaldības struktūras — algošana no objekta būvei ņemtā finansējuma, nevis pašvaldības budžeta, jo bija jāmaksā arī par aizņemtajiem līdzekļiem.VK revīzijas rezultātus trešdien nodos arī Ģenerālprokuratūrai. Tas ir jau otrais gadījums pēdējā laikā, ka VK informāciju par valsts vai pašvaldību iestāžu rīcību ar valsts mantu un naudu spiesta nodot izmeklēšanai — pirms nedēļas tā notika ar revīzijas atzinumu par aģentūras Valsts nekustamie īpašumi darbību.Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) viedokli par VK revīzijas secinājumiem Dienai otrdienas vakarā neizdevās iegūt. Viņš šonedēļ paziņojumā presei pauda apņemšanos noskaidrot atbildīgos par katru lēmumu.

http://www.diena.lv
Skatījumu skaits: 297 | Pievienoja: tiaara | Reitings: 0.0/0 |
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *:
Copyright MyCorp © 2016