«Rīgas nami» plāno turpināt kino «Rīga» rekonstrukciju
LETA
Piektdiena, 6. marts (2009) 13:00
Pašvaldības
SIA «Rīgas nami» Būvvaldē iesniegusi priekšlikumus par kinoteātra
«Rīga» Elizabetes ielā 61 tālāko rekonstrukciju, aģentūrai LETA
pastāstīja Rīgas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne
Pētersone.
«Rīgas nami» no Būvvaldes vēlas saņemt plānošanas un arhitektūras uzdevumu atklāta arhitektūras ideju konkursa rīkošanai.
Veicot
rekonstrukcijas darbus, plānots demontēt bijušā kinoteātra «Spartaks»
būvapjoma daļu iepretim kinoteātra «Rīga» ieejai, pie Elizabetes ielas
63. nama pretuguns mūra veidot jaunu piebūvi — biroja ēku, to saistot
ar kinoteātra «Rīga» administrācijas telpām, par kafejnīcu izbūvēt
telpu zem bijušā kinoteātra «Spartaks», kā arī izbūvēt pagalma telpu
otrā stāva līmenī pie kino «Rīga» evakuācijas izejas, ko izmantotu
publisku pasākumu rīkošanai.
Būvvaldes padome vakar nolēma
priekšlikuma iesniedzēja ierosinātās pārbūves prasības izskatīt Rīgas
vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, veikt
rekonstruējamās ēkas kultūrvēsturiskās vērtības novērtējumu un pēc
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes viedokļa
saņemšanas izdot plānošanas un arhitektūras uzdevumu atklāta
arhitektūras ideju konkursa rīkošanai.
Kā ziņots, gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku, paužot viedokli par
to, kādam pēc renovācijas un restaurācijas darbu noslēguma būtu jābūt
kinoteātra «Rīga» ārējam veidolam, izvēlējusies atbildi, ka jānojauc
kādreizējā kinoteātra «Spartaks» ēkas piebūve, liecina tirgus un
sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2008. gada maijā un jūnijā
veiktās aptaujas rezultāti.
LETA jau ziņoja, ka kinoteātra
«Rīga» Lielās zāles restaurācijas un kinoteātra infrastruktūras
rekonstrukcijas darbos divu gadu laikā ir ieguldīti 1,4 miljoni latu.
Pēc
kinoteātra apsaimniekotāja pašvaldības SIA «Rīgas nami» pasūtījuma
Lielās zāles restaurācijas gaitā atjaunoti vērtīgie griestu gleznojumi,
kurus gleznojis mākslinieks Hermanis Grīnbergs, kā arī sākotnējo krāšņo
veidolu atguvusi dekoratīvā, rokoko stila ietekmē veidotā zāles apdare.
Līdz
ar griestu gleznojumu un zāles apdares restaurāciju ir veikta arī zāles
tehniskā aprīkojuma un instalāciju rekonstrukcija — ierīkota moderna
elektroinstalācija, jauna apskaņošanas sistēma, kā arī nomainīts kino
projekcijas ekrāns, kas atbīdīts par vienu metru atpakaļ, tādējādi
padarot Lielo zāli multifunkcionālu, kur bez kino seansiem skatītāji
varēs baudīt arī koncertus un teātra uzvedumus.
Papildu
Lielās zāles restaurācijai kinoteātrī ir paveikta vēl virkne darbu —
veikts koridoru un priekštelpu apdares un grīdu remonts, rekonstruēts
siltummezgls, pārbūvēti sanitārie mezgli, nomainīts jumta segums, kā
arī ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadi, veikts fasāžu apdares
remonts un restaurācija.
Kinoteātra «Rīga» Lielā zāle
apmeklētājiem tika slēgta 2006. gada nogalē, jo atradās avārijas
stāvoklī — no griestiem krita apmetums, bija apdraudēti unikālie
griestu gleznojumi, tehniskais aprīkojums bija novecojis.
Kino
«Rīga» ir vecākais no Latvijā strādājošiem kinoteātriem, kas atklāts
vēl 1923. gadā ar nosaukumu «Splendid Palace». Šis ir pirmais
kinoteātris Baltijas valstīs, kur sāka demonstrēt skaņu filmas.
Kinoteātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un pirmā
dzelzsbetona būve pilsētā.
Kino «Rīga» ir Eiropas Kino asociācijas un Eiropas Mākslas kinoteātru asociācijas pilntiesīgs biedrs. www.apollo.lv
|